Snipers | Ju ji shou | (2022), Ķīna, kara drāma, 1’36h
Korejas karš, pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākums. Elitāra ķīniešu snaiperu vienība dodas glābt, iespējams, kritušo biedru, kuram varētu būt svarīga informācija par amerikāņu manevriem. Amerikāņi šo glābšanas misiju jau gaida, un viņi to vēlas izmantot, lai nogalinātu varonīgu ķīniešu snaiperi, kurš nogalinājis desmitiem amerikāņu.
Filma ir teorētiski biogrāfiska par ķīniešu snaiperi Džanu Taofanu, kurš Korejas karā mēneša laikā ar vienkāršu šauteni bez optiskā tēmekļa ar 435 šāvieniem nogalināja 214 ienaidnieka karavīrus, bet realitātē tai nav nekāda sakara ar vēsturi. Filma ir pietiekami interesanta, bet tai pat laikā arī briesmīga… Kas attiecas uz snaiperu lietām, taktiskajām cīņām un apšaudēm – viss tā kā puslīdz būtu ok, ja vien pārāk ļoti neatgādinātu videospēli “Sniper Elite”, kur, veicot precīzu šāvienu, varēja tuvplānā sekot līdzi lodei, kas ietriecas ienaidnieka galvā. Kas ir briesmīgi – tie ir amerikāņi. Ja ķīniešu aktieri piemeklēti puslīdz kvalitatīvi, amerikāņi ir, šķiet, kaut kādi G klases – sliktākie no sliktākajiem. Tiešām neatceros filmu, kurā būtu briesmīgāki, nedzīvāki un neīstāki dialogi kā šai filmā. Iespējams, Ķīnas sarkanā komunisma mašīna amerikāņus tiešām vēlējusies pataisīt par stulbiem pajoliņiem. Kopumā “Snipers” ir kā tā izskatīgā meitene, kas visiem patīk, bet, kad atver muti, tas skaistums skaņas un satura priekšā kaut kur izplēn. Ok, “Snipers” gan nav nekāda supermodele. Imdb ar nepilniem 500 vērtētājiem dod 6.6. Objektīvi gan filma pelnījusi zemāku vērtējumu.
Maziņš kinoteātris. Blogs par kino. 