Eiropas skatītāju mīļākā filma “Hasta La Vista”

ImageBeļģu filma Hasta La Vista jeb “Come As You Are” (Džofrijs Enthovens, 2011) 1.decembrī kļuva par vēl vienu balviņu bagātāka – Eiropas filmu balvu pasniegšanas ceremonijā to atzina par labāko filmu skatītāju vērtējumā. Un nē, nav te nekāds sakars ne ar Kurta Kobeina populāro dziesmu, ko visi kā teju pirmo iemācās nospēlēt uz ģitāras – Come As You Are, ne ar filmu Terminators, kur Arnolds Švarcenegers lieto frāzi Hasta la vista, baby. Filma ir komēdija (traģikomēdija, drāma) par trim invalīdiem. Turpināt lasīt

Advertisements

Jauns seriāls no HBO – THE NEWSROOM

Vasarās, kad visi lielie seriāli tradicionāli paņem atvaļinājumus, kabeļtelevīzijas kanāls “HBO” sācis izrādīt šķietami šīs vasaras skatāmākās sērijas ar nosaukumu “The Newsroom“. Ticu, ka daudziem, lai vismaz mazliet painteresētos, kas ir “The Newsroom”, pietiek ar informāciju, ka to izrāda kanāls “HBO”, kas (līdzīgi kā Jamaika sprinteru aprindās nozīmē) jau nozīmē zināmu kvalitāti. Seriāls vēl interesantāks varētu šķist, zinot, ka tā autors ir labi zināmais scenārists Ārons Sorkins (“Social Network”, “Moneyball”). Turpināt lasīt

21. gadsimta “Svešie” – “Prometejs”

Ar Ridlija Skota jaunāko filmu “Prometejs” notika kaut kas slikts jau brīdī, kad parādījās tās pirmie reklāmkadri – daudzi to nodēvēja par 2012. gada gaidītāko filmu. Gaidītākajām lietām dzīve parasti tomēr nav viegla, jo tās gaida tik ļoti, ka gaidīšanas brīdī nez’ ko sadomājas, un kāroto lietu saņemot, nereti nākas arī vilties. Turpināt lasīt

“Perfect Sense” makes no perfect sense

Vakar Normunds Naumanis savā twitter profilā paziņoja, ka viena no gada trim labākajām apokalipses filmām esot angļvācdāņzviedru kopražojums – Deivida Makenzija lente “Perfect Sense” [2011]. Man tomēr tie pasaules gali patīk – tāpēc ņēmu un skrēju uz video nomu, un filmu noskatījos. Turpināt lasīt

Mirandas Džūlijas jaunais garadarbs “The Future”

Pasaulē netrūkst savdabīgu cilvēku, kas izdomā kļūt par režisoriem un pat tiek pie filmu veidošanas. Parasti gan šie, ja tā drīkst teikt, šizofrēniskie gala rezultāti ir raksturojami vienā vārdā – murgs. Pie savdabīgajiem cilvēkiem un režisoriem pieskaitu arī Mirandu Džūliju [Me and You and Everyone We Know (2005); un nu arī The Future (2011)], tikai ar to atšķirību, ka viņas diemžēl tikai divas filmas ir ļoti baudāmas un gaumīgas. Beidzot tiku arī pie THE FUTURE jebšu NĀKOTNE noskatīšanās. Turpināt lasīt

Jaunā seriālu sezona – 2011. gada rudens

Kaut kādā ziņā es parasti no rudens baidos, jo tad atgriežas ‘miljons’ iepriekšējos gados skatīto seriālu sezonas, un – tā kā ar to nebūtu par maz – katra sevi cienoša ASV televīzija piedāvā vēl virkni dažādu jaunumu. Seriāli – kā pieredze rāda – ir gana adiktīvi, tieši tāpēc tās bailes no rudens sezonām. Apskatīšu pāris jau iznākušos un vēl tikai gaidāmos brīnumus (dažus esmu pats ‘ietestējis’, ievērtējis, noskatījies, par citiem spriedīšu tik pēc reklāmkadriem un gana melīgās intuīcijas. Pāris seriāli solās būt labi, citi – izmirt 2012. gada sākumā vai pēc pirmās sezonas pēdējās sērijas, tā arī nesniedzot nekādu atbildi. Turpināt lasīt

Šis un tas par FUCK

Pāris dienas atpakaļ noskatījos trīs (man) jaunas dokumentālās filmas – vienu par otru labāku. Pirmā no tām bija ar nosaukumu “FUCK” [2005]. Nē, nē, tā nav nekāda pamācība, kā izglābt latviešu tautu no izmiršanas, vai rokasgrāmata jauniešiem, kuriem pašiem liekas, ka ir pienācis īstais laiks un vecums, lai nodarbotos ar seksu. Dokumentālā filma ir par, iespējams, pasaulē populārāko izsauksmes (protams, ne tikai) vārdu FUCK. Jā, tikai par vārdu – kur tas sākās, kā to lietojam un kā tas daudziem nepatīk, bet tiek tik un tā izmantots. Turpināt lasīt