Through The Glass Darkly (2020), ASV, trilleris/detektīvdrāma, 1’43 h
Deviņdesmito gadu beigas, ASV, Džordžijas štats. Jau vismaz gadu kādā mazpilsētā pazudusi maza meitenīte Lilija. Viņas māte Čārlija nenogurstoši uz stabiem un kokiem izlīmē informatīvās lapas par meitenītes bezvēsts pazušanu. Kad no mazpilsētas pazūd kāda pusaudze, Čārlijai šķiet, ka abas pazušanas noteikti ir saistītas. Tikmēr mazpilsētas policijai par Čārlijas meitu vienalga, viņi meklē tikai ciemata turīgākās ģimenes pazudušo meitu. Čārlijai nekas cits neatliek, kā kļūt par pašizdomātu privātdetektīvi.
Ar filmu Through The Glass Darkly ir apmēram tā, kā drēgnā dienā vienam pašam aiziet makšķerēt. Sēdi, jūties vientuļš, nekas neķeras. Ik pa laikam iedomājies, ka būtu jāiet mājās, jo nav forši galu galā, bet neatmet tomēr cerību kādu zivtiņu noķert un vēl mazliet uzkavējies. Kādu stundu tādā iekšējā konfliktā ar sevi nosēdējis, tomēr noķer zivi – neparastu, līdz šim īsti neredzētu un gana lielu. Apzinies, ka līdz galam paēdis nebūsi, bet tomēr bija vērts sevi pārvarēt un pasēdēt vēl mazliet ilgāk. Tātad “shitty boring seen a lot” sākums, bet filmas beigas tiešām bija visai liels pārsteigums. Noslēpumaina indie filma ar ne visai izciliem aktieriem, sākumā pārāk rāma un vienmuļa, bet kopumā – beigu daļas dēļ uzskatu, ka bija vērts noskatīties. 7/10
Maziņš kinoteātris. Blogs par kino. 