Identifying Features | Sin señas particulares (2020), Meksika, drāma, 1’35 h
Šī filma pērn savāca gandrīz visus Zelta Arielus (Ariel Awards); tās ir balvas, ko pasniedz labākajiem kinodarbiem Meksikā. Ja gribam būt precīzi – “Identifying Features” 2021. gadā ieguva deviņus Arielus visās nozīmīgākajās kategorijās. Par ko stāstiņš? Protams, par sapni par Ameriku. Divi zēni dodas ceļā, lai šķērsotu Amerikas robežu. Pēc diviem mēnešiem abu mātes saņem ziņas, ka, iespējams, puiši atrasti pierobežā miruši. Vienu līķi identificē, otrs it kā nav, bet līdzās sadegušajiem bijusi viņa soma. Tāpēc zēna māte netic, ka viņš ir miris, un dodas viņa meklējumos.
Filmas temps ir apmēram tik straujš kā vidējais algu pieaugums Latvijā, bet nobeigums – apmēram kā jaunie elektrības un gāzes rēķini. Pārsteidzošs. Atšķirībā no tiem rēķiniem – ne sliktā nozīmē pārsteidzošs. Tā vidēji rēķinot, filma nav diez ko intersanta. To sakot, pieļauju, ka meksikāņiem arī diez ko neinterēs V.Kairiša filma “Janvāris”, jo viņi vienkārši ar šādu problēmu/notikumu nav saskārušies un viņiem tā neko neizsaka. Kino pieredzes dažādībai – nepavisam ne slikts gabals, bet noteikti ne izklaidējošs. Es brīdināju. 7/10
Maziņš kinoteātris. Blogs par kino. 