Mogul Mowgli (2020), Lielbritānija, repa drāma, 1’29 h
Zeds (Rizs Ahmeds) ir pakistāniešu izcelsmes britu reperis, kurš gadiem ilgi centies izsisties slavas saulītē. Beidzot šāda iespēja pienāk, jo viņu piedalīties savā pasaules tūrē uzaicina cits musulmaņu reperis RPG (priekšstatam – viņš ir kā musulmaņu Eminem, un viņam ir dziesma “Pussy Fried Chicken”). Pirms tūres pāramerikanizējies Zeds dodas apciemot savu musulmaņu ģimeni Londonā, kur novērojam, ka Zedam (viņš īstenībā Zahīrs) musulmaņu pasaule pārvietojusies jau uz citu galaktiku un ir visai attāla. Nesaprašanās ar ģimeni nav vienīgais izaicinājums, ar ko saskaras Zeds, viņš pēkšņi kļūst daļēji paralizēts, un ir apdraudēta ne tikai tūre, bet arī viņa turpmākā karjera…
Kādam varētu šķist dīvaini, ka Rizs Ahmeds pēc visādā ziņā žanriski līdzīgās “Sound of Metal” pēc neilga laika atkal filmējas mūziķa invalīda lomā. Te jāpiebilst, ka Ahmeds ir “Mogul Mowgli” scenārija autors, turklāt viņš pa īstam ir arī reperis. Jā, viņam pat ir izdots albums “The Long Goodbye” (saite uz albumu). Visu cieņu Ahmeda aktiermeistarībai un repa prasmēm, bet kā scenāristam, visticamāk, jāaug. Te gan man nepiekrīt British Independent Film Awards, kas viņam piešķīra balvu par labāko debiju… Filma, starp citu, nominēta arī BAFTA (britu Oskariem). Kopumā gan tā ļoti izteikti ir mazbudžeta filma, filmēta ļoti psihodēliskā manierē, kas mani personīgi ļoti kaitināja. Līdz galam noskatījos tikai aiz cieņas pret Ahmedu, tāpēc, ka tā ir ļoti īsa, un tāpēc, ka man patīk kino par musulmaņu kultūru. Kultūras atšķirības filmā gan iezīmētas precīzi un izteikti, to parādot caur Zedu, kurš vairs līdz galam neiederas “savā” sabiedrībā, jo pat Mošejā īsti nezina, kas jādara. Filmai tas droši vien bija vajadzīgs, lai parādītu cilvēka bezspēcību attiecīgos apstākļos, bet nu žēl, ka nabadzīgajā Lielbritānijā slimnīcas cilvēkus ar kustību traucējumiem apgulda pavisam parastās gultās un sūta uz tualetēm, kas nav aprīkotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kad filma beidzās, mani pārņēma atvieglojums un prieka sajūta. Kāpēc? Jo tā beidzot beidzās.
Maziņš kinoteātris. Blogs par kino. 