Little Fish (2020), Kanāda, ASV, sci fi romantiska drāma, 1’41 h
Emma (Olīvija Kuka), slaukot asaras pludmalē, nejauši satiek Džūdu (Džeks Okonels), kurš tur pastaigājas ar suni. Abi jaunieši pamazām izveido attiecības. Emma ir veterinārārste, bet Džūda – fotogrāfs. Pasauli sāk pārņemt globāla pandēmija – cilvēkiem pamazām pazūd atmiņa, viņi pakāpniski sāk aizmirst visu, līdz pat dzīvesbiedrs liekas pilnīgs svešinieks. Vīruss skar arī Džūdu, bet Emma katru dienu viņam atgādina vecās lietas, lai viņi dzīvotu teorētiski normālu dzīvi. Bet skaidrs, ka pienāks diena, kad Džūda aizmirsīs pilnīgi visu. Un neviens nav teicis, ka vīruss neskars arī pašu Emmu…
Ļoti skaisti un vienkārši izstāstīts mīlas stāsts, kuru pavada lieliska mūzika un labs aktieru tēlojums. Protams, tēma nav ļoti oriģināla (ļoti līdzīga šogad bija filma “Apples”, tīri par to atmiņas pazaudēšanu), bet tik un tā – šī filma ir ļoti atšķirīga, jo šeit svarīga nav pandēmija, bet pats mīlas stāsts. Iesākas mazliet lēni, bet tad filma ieiet ritmā un mazliet pārsteidzošās beigas pienāk gana ātri. “Little Fish” bija patīkams pārsteigums. “Paskaties uz šito maziņo,” zooveikalā Džūda saka Emmai. “Viņam nav ne jausmas, kas notiek pasaulē. Nav vīrusu, vēža, Krusta karu. Viņš tikai peld riņķī un izbauda dzīvi. Arī mums būtu jābūt tik laimīgiem. Tieši tā es jūtos, kad esmu ar tevi,” turpina Džūda, uz ko Emma atsmej – kā zivs? Noteikti iesaku! 8/10. Starp citu, filmas scenārijs un filmēšana sākās, kad neviens par tādu Covid-19 nezināja. Tā kā nevar īsti saprast – veiksmīgs vai neveiksmīgs laiks šādai filmai.
Maziņš kinoteātris. Blogs par kino. 