Quo Vadis, Aida? (2020), vēsturiska kara drāma, Bosnija un Hercogovina, 1’41h
Bosnija un Hercogovina, 1995. gads. Notiek Bosnijas karš. Filmas sākumā redzam, ka serbu spēki dodas pilsētas virzienā, bet ANO Drošības spēku pārstāvis pilsētas mēru mierina, ka Srebrenicas iedzīvotājiem ne par ko nav jāuztraucas, jo ANO visu kontrolē un Srebrenica ir kara drošā zona. “Ja viņi līdz sešiem rītā nepārtrauks ofensīvu, gaisā pacelsies 40 – 70 NATO lidmašīnas un viņus bombardēs,” pilsētas mēru mierina Aida, kura pārtulko nīderlandiešu ANO Drošības spēku pulkveža teikto uz bosniešu valodu. Aida – angļu valodas skolotāja – kā vietējā piesaistīta par oficiālo ANO tulku. Pienāk rīts, pilsētas iedzīvotāji pamet mājas un metas bēgt; ANO solījums nav pildīts, bombardēšana nav notikusi un serbi ienākuši pilsētā, tiek nogalināts arī pilsētas mērs. Daļa iedzīvotāju aizbēg mežā, daļa dodas uz ANO militāro bāzi, kur gan ielaiž tikai pāris tūkstošus cilvēku. Vairums paliek aiz sētas. Pēcāk notiek pārrunas starp pārbijušajiem ANO pārstāvjiem un Serbu Republikas armijas ģenerāli Radko Mladiču – puses vienojas, ka bosnieši droši varēs pamest ANO bāzi. Vienošanās līdz galam netiek pildīta, Serbu spēki jau drīzumā ierodas bāzē ar autobusiem, pirms ANO paspējuši izstrādāt evakuēšanas plānu, nošķir sievietes un bērnus no vīriešiem, sēdina autobusos un kravas automašīnās un ved prom uz it kā drošu Bosnijas pilsētu. Aida saprot, ka, visticamāk, viss nav tik rožaini, kā izskatās, un dažādiem veidiem cenšas panākt, lai ANO paglābj arī viņas vīru un divus dēlus, un ļauj viņiem doties prom kopā ar ANO, ne serbu autobusos.
Iesākumā minēju vārdus – Eiropas labākā filma, tas tāpēc, ka Jasmilas Žbaničas autordarbs pirms pāris dienām triumfēja Eiropas kinoakadēmijas balvu ceremonijā, saņemot labākās filmas titulu. Vai filma ir labākā – grūti spriest, bet man tajā kaut kas tomēr pietrūka. Proti – konteksts. Tie droši vien ir režisores paņēmieni, bet filmā netiek pieminēts, kāds ir Srebrenicas slaktiņa iemesls. Šķiet, apzināti netiek arī minēts, ka serbi cīnās pret musulmaņiem. Ekrānā neredzam nevienu tradicionālu musulmani, kādu to iedomājamies. Neesmu drošs, vai vārds musulmanis vispār filmā bija pieminēts. Tāpat – filmā neredzam vardarbību, fiksēta tieši viena nāve – pašā filmas sākumā. Tomēr jau no pašiem pirmajiem filmas kadriem jūtama spriedze un emocionāls sākāpinājums, uzreiz jau ir skaidrs – nebūs labi un nav labi. Neko daudz par Dienvidslāvijas republiku konflktiem nezinu, no bērnības tv pārraidēm atceros tik prezidentu Slobodanu Miloševiču. Filma veidota pēc patiesiem notikumiem, tāpēc zināju, ka daudzi aizies bojā. Kopumā – skaudrs stāsts par to, ka nespējīgie Nīderlandes ANO Militārie spēki uzmeta bosniešus un pieļāva tūkstošiem cilvēku nāvi. Nezinu, vai tā bija arī patiesībā, nīderlandieši pretstatā serbiem attēloti nenopietni, vāji ģērbti, kalsni. Arī pulkvedis pārrunu laikā izrāda pazemību, piešķiļot uguni Mladiča cigaretei. Viņam acīm redzami ir bail un viņš situāciju nekontrolē. Filma noteikti ir redzēšanas vērta. Mans vērtējums: 7/10
Mazliet par Quo Vadis? Tulkojumā no latīņu valodas tas nozīmē – Kurp dodies? Tā ir frāze, ko Svētais Pēteris uzdeva Jēzum, kurš viņam parādījās, bēgot no sišanas krustā Romā. Jēzus uz jautājumu: “Kurp dodies?” esot atbildējis, ka dodas atpakaļ uz Romu, lai viņu vēlreiz sistu krustā. Pēteris tai brīdī esot pārdomājis un arī devies atpakaļ uz Romu, kur viņu piesita krustā nežēlīgā veidā – ar kājām gaisā. Kurp dodies, Aida? Nezinu, vai tas bija domāts tā, ka viņa aizsūtīja nāvē savu ģimeni, bet pati izglābās kā ANO pārstāve? Vai tas bija domāts plašākā nozīmē, ka viņa kā nīderlandiešu ANO pietuvināta persona saprata, ka nebūs labi, visu tulkoja godprātīgi un nevienu nebrīdināja, ka viņi, visticamāk, dodas drošā nāvē? Varbūt kādam ir citas idejas…
Maziņš kinoteātris. Blogs par kino. 