21. gadsimta “Svešie” – “Prometejs”


Ar Ridlija Skota jaunāko filmu “Prometejs” notika kaut kas slikts jau brīdī, kad parādījās tās pirmie reklāmkadri – daudzi to nodēvēja par 2012. gada gaidītāko filmu. Gaidītākajām lietām dzīve parasti tomēr nav viegla, jo tās gaida tik ļoti, ka gaidīšanas brīdī nez’ ko sadomājas, un kāroto lietu saņemot, nereti nākas arī vilties. “Prometeja”  gadījumā mana vilšanās droši vien pamatā ir ar pozitīvu nozīmi, jo filma bija kā pirmais ēdiens, kā garšīga zupa, pēc kura gribas arī kartupeļus ar karbonādi, bet saimniece tos nenes. Līdz ar to no kinoteātra izgāju nepaēdis. Diemžēl “Prometejs” nav lielbudžeta seriāla pirmā sērija, tāpēc nākamā sērija nesekos jaunnedēļ – tā labākajā gadījumā iznāks pēc pāris gadiem. Tāpēc esmu mazliet vīlies, jo pēc seansa apmeklējuma liekas, ka esmu noskatījies vienu supergaru tīzeri kaut kam patiešām labam.

Noskatoties reklāmkadrus, par filmu biju pamatīgā sajūsmā, īpaši par noskaņu un sajūtām, ko, kā šķita, filma radīs. Vai tā bija arī filmas laikā – līdz galam nē. Šis nav tas labākais gadījums, kad teikt, ka treileris ir labāks par filmu, bet kaut kāda daļa taisnības tajā tomēr ir, lai gan filma jau it kā tomēr bija ļoti laba. Kas man personīgi traucē filmās, par kurām esi pārliecināts, ka tās būs labas (seko spoileri – tāpēc, ja neesi redzējis filmu, tekstu līdz rindkopas beigām labāk nelasi; vai lasi – man jau vienalga:) – apkalpes loceklis, kurš skaļi paziņo, ka ir ieradies nopelnīt makano piķi, nevis meklēt draugus. Skaidrs, ka nākamais nozīmīgais notikums ar šādu personāžu var būt tikai un vienīgi viņa nāve. Okei, tas ir tikai kino, bet uz kura kosmosa kuģa dzīvē nebūtu kārtības un vismaz komandieris nezinātu, ko dara pārējie apkalpes locekļi? Varbūt tikai uz irāņu, bet arī diezin vai. Uz “Prometeja”  katrs dara, ko grib, un kad grib. Un arī pats izdomā, kad doties pastaigā pa jauno planētu. Ok, piekasīties jau var vienmēr, daudz kur un visur, ja vien ir vēlme, kaut vai pašam ierašanās procesam – forši, ka, ierodoties uz acīm redzami lielākas planētas par Zemi, milzīgais kosmosa kuģis nosēžas tieši tajā vietā, kur 300 metrus tālāk vēlāk būs sastopami “svešie”. Necentīšos rast izskaidrojumu hologrammām, jo tas, cerams, tika paskaidrots brīdī, kad biju izgājis līdz tualetei. Bet tie visi, protams, ir tikai sīkumi, kuri pa lielam filmai tā īsti nemaz netraucē. Un, kā jau minēju sākumā – šī tomēr esot “gada gaidītākā filma” – tām dzīve nav viegla.

Bet vēl par to nepaēšanas sajūtu. Par maz “svešo”, Ridlij, par daudz jautājumu. Bet tas droši vien scenārista (“Lost” pēdējo sezonu autora) pirksts. Tāpēc atkārtošos – uz beigām filma ierāva tik ļoti, ka likās – tā nupat sākusies, esi noskatījies prologu, nu tik būs, nu tu sapratīsi, no kurienes tu, cilvēks, esi cēlies, būs baisās bēgšanas, cīniņi, izbīļi, neizpratnes, bet nekā – pagaidi vēl pāris gadiņus, paskaties, dārgo skatītāj, nu labāk beigu titrus. Un galu galā – kāds man var paskaidrot, kāpēc šai filmai piešķirs R reitings? To “Rosemary’s Baby” kadru dēļ?

Skaties filmu “Prometejs” kino jau no 1. jūnija. Ir to vērts (lai gan pēc manis rakstītā varbūt tā neliekas).

Advertisements

2 responses to “21. gadsimta “Svešie” – “Prometejs”

  1. Nenormali precizi un lieliski autors sheit komentē!) pilnīgi manas domas… Lasot, smaidiju… Cepuri nost! Jauku dienu… Malacis

  2. Ļoti labs raksts :)!
    Ceru arī ieraudzīt kādreiz varbūt apskatu par šo filmu:
    https://kinoeksperts.wordpress.com/2015/06/14/terminators-atgriezas/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s