Monthly Archives: Decembris 2010

Kas pa īstam atrodas otrā pusē?

Ja filmas nosaukums ir “Catfish” (latviski – “Samveidīgie“), nav nemaz tik viegli to ieteikt kādam noskatīties. To izdarīt ir vēl grūtāk, ja “Samveidīgie” teorētiski ir dokumentālā filma (žanrs, par kuru padzirdot vien, daudziem naktīs sāk rādīties murgi). Tiesa, “Catfish” vismaz nav nekāda sakara ar zivīm, makšķerniekiem vai zvejas traleriem. Vēl grūtāk ieteikt šo filmu skatīties ir tad, ja tu īsti pat nedrīksti stāstīt, par ko tā būs, lai nenozagtu skatītājam pārsteiguma mirkļus. Bet es centīšos to izdarīt. Turpināt lasīt

Advertisements

Vai tiešām filma par baletu var būt laba?

Tikai vienreiz dzīvē esmu bijis operā un vislielāko sajūsmu tur manī radīja nevis “Pīķa dāma“, bet tas, ka izrādei varēju sekot līdzi, lasot subtitrus. Vispār esmu viens no tiem stereotipiskajiem sabiedrības pārstāvjiem, kam opera un balets liekas kaut kas salīdzinoši elitārs un ne īsti man, vienkāršam lauku puisim paredzēts. Pavisam skaidrs, ka brīvā pēcpusdienā man prātā visdrīzāk neiešautos spontāna un neprātīga doma: Klau, tik sen neesmu tur bijis un man tā tik ļoti pietrūkst – varbūt aizejam uz operu? Un galu galā, sakot vārdu opera, es domāju kā baletu, tā operu. Tik ļoti man tas viss ir viss viens. Bet mana neinterese un izteiktā vienaldzība pret baletu tik un tā ļoti lika gaidīt Darena Aronovska jauno filmu “Melnais gulbis” jeb “Black Swan“. Turpināt lasīt

Viena aktiera izrāde: Aprakts dzīvs

Man vienmēr (droši vien tāpat, kā daudziem) ir gribējies būt pirmajam, kas atklāj visādas foršās lietas. Bet, teiksim, jo-jo es atklāju vien tad, kad principā tas bija izgājis no modes. Arī dažādu grupu klausīšanās ziņā sajūtos kā pionieris līdz brīdim, kad ieslēdzu radio un izrādās, ka konkrētā dziesma ir topu augšgalā populārās un ne tik populārās radiostacijās. Arī visādas datorspēlītes varu spēlēt vien pāris gadus pēc to iznākšanas, kad mans kārtējais portatīvais dators beidzot spēj panest spēles izvirzītās prasības. Bet ir arī kāds bet. Jau pāris mēnešus jūtos kaut mazliet lepns, ka esmu bijis viens no pirmajiem, kurš zinājis, ka viena aktiera filma Aprakts dzīvs jeb “Buried” būs/ir kaut kas tiešām foršs… Turpināt lasīt

Intervija ar Keiru Naitliju

Pagājušonedēļ ar draudzeni bijām uz Cosmopolitan seansu filmai “Pagājusī nakts“. Filma – simpātiska, noskaņa – patīkama, skaņa – ieturēta, Keira Naitlija – tieva! Tāpēc pēc filmas noskatīšanās nolēmu, ka derētu slaveno, 25 gadus jauno britu aktrisi, kura ir viena no vislabāk apmaksātajām visā Holivudā, nointervēt. Diemžēl nekādi netiku pie Keiras telefona numura, tāpēc interviju nācās izdomāt pašam. Turpināt lasīt

Kauns: No Ordinary Family

Man par to ir kauns, bet esmu noskatījies visas 10 pagaidām pieejāmās “ABC” kanāla ģimenes piedzīvojumu/sci-fi sērijas seriālam “No Ordinary Family” jeb “Neparastā ģimene“. Kāpēc man ir kauns? Jo seriāls stāsta par ģimeni, kura tika pie superspējām, kad lidmašīna, ar kuru tie lidoja uz Brazīliju, iegāzās Amazones upē, kur droši vien bija izplūdusi kāda ķīmiska viela. Man ir kauns gan par sižetu, gan nožēlojamajiem varoņiem, gan par to, ka trešdienas vakaros es mēdzu seriālam veltīto 40 minūšu laikā ne reizi vien iesmieties. Turpināt lasīt

Visu laiku populārākā Ziemassvētku filma

Latviešu cilvēkam Ziemassvētku filmu plejliste ir visai ierobežota. Viss, ko mums piedāvā vietējās televīzijas , ir “Viens pats mājās I, II, III un cik nu vēl tās daļas tur ir”, “Grinčs“, “Likteņa ironija” un latviešu kino klasika “Ziemassvētku jampadracis“. Ak jā, un vēl bariņu filmu, kuru vērtējums filmu katalogā Imdb svārstās no 3.5 – 4.8 zvaigznēm.  Bet, kad laukā komerciālie darboņi ar visiem spīguļiem un papīra rotājumiem logos ar vien izteiktāk brīdina, ka Ziemassvētki kuru katru brīdi būs klāt, un šīs sajūtas pastiprina viens no mūsu labākajiem draugiem Laika Apstāklis, dzerot siltu karstvīnu un niekojoties ar 2. šķiras spāņu mandarīniem, gribas taču noskatīties kaut ko pa īstam Ziemassvētku, kaut ko vēl neredzētu, un – galvenais – kaut ko brīnišķīgu. Bet – sasodīts – kas varētu būt tas brīnišķīgais un lieliskais? Varbūt Frenka Kapras filma “Dzīve ir brīnišķīga” jeb “It’s a Wonderful Life” (nejaukt ar Benīnī “Dzīve ir skaista“), ko amerikāņi uzskata par pienākumu noskatīties Ziemassvētku vakarā, tāpat kā mēs “Likteņa ironiju” vecgada vakarā? Turpināt lasīt

Nelabais

Sākot skatīties jaunāko Džona Ērika Doula filmu “Nelabais” [DEVIL], jau uzreiz gaidīju, kurā brīdī man tā sāks riebties un uznāks vēlme par visu ņirgāties. Savādā kārtā nepienāca neviens no šiem momentiem, ko es parasti gaidu, sākot skatīties, manuprāt, ne īpaši labu filmu. Pirmkārt, iepriecināja tas, ka filma ir tikai stundu divdesmit gara, otrkārt – tā ir visai gudra (latviski gan tas skan pārāk nopietni), kas man bija liels pārsteigums. Vienīgais, kas man riebās pavisam pa īstam, bija aktieri, kas manā pasaulē bija patiešām briesmīgi. Turpināt lasīt